Content area
Full Text
Omnia mutantur, nihil interit... rakstiet uz vairogiem
saviem, rudens kad atmasko mezus un viznojas upes,
ardievu sniegi kad slapina vaigus un trudosos salmos
peles vairs nerod ne grauda. Cela no lupam lidz lupam
reizem ilgst ilgak par celu no Trojas lidz Itakas krastiem,
Ninives drupas biezi ir tuvak par pedejam ziijam,
tuvak par gulamistabas sploguli zilgani blavu,
tuvak par sapnos vai palagu krokas gaisusam dziriam.
Osta, rau, atkal, fanfaram skanot, pavada kugus,
dzejoh' atkal tic saviem kalpiem un liedaga smiltis
berni buve mums pilis un tempjus, rotatus ziediem;
jura paliek ta pati, kaut nomainas vardi un cutis.
Atver pasaules karti un iznes to zvaigzrpta nakti,
izplet rokas...