Content area
Full Text
Abstract
It is important in today's world that universal human values are actualized, developed and maintained. People need to feel safe, they must be sure that when they will need help, people around them won't be indifferent. However, each individual also needs to feel ready to help others when necessary.
Unfortunately, the results of several scientific studies confirm the urban - overload hypothesis - people living in big cities are constantly subjected to intensified stimulation and are therefore forced to distance themselves in order to avoid emotional overload.
This study was conducted by analyzing Latvian students' experiences and assessment of possible actions in situations in which people around them need help that require some kind of extra effort, time or use of other resources.
During the analysis of the the answers provided by the respondents, conclusions are made about the price of prosocial actions in modern society; social and psychological factors that influence the individual's desire to provide assistance to people, also, proposals are made to promote pro-social activities.
Keywords: Prosocial behavior, the Price of prosocial behaviour
Ievads
Altruisms - nesavtīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā. Prosociāla (altruistiska) uzvedība visbiežāk tiek definēta kā sociāli nozīmīga un grūta darbība bez savtīgiem nolūkiem, kas parasti saistīta ar pašuzupurēšanos, atteikšanos citu vai sabiedrības labā. Tomēr daudzi autori uzskata, ka, lai cilvēka rīcību nosauktu par prosociālu, tai ne obligāti jābūt nesavtīgai, jo daudzos gadījumos tā tieši vai netieši tiek novērtēta vai pat - apbalvota. Palīdzības sniegšana var izpausties arī kā maskēts egoisms (egoisms kā dzīves princips - savu personisko interešu izcelšana pāri citu cilvēku un sabiedrības interesēm; kā tikumiska īpašība - patmīlība).
Tiek izvirzīta urbanizācijas - pārslodzes hipotēze (urban - overload hypothesis): cilvēki, kas dzīvo lielās pilsētās, pastāvīgi tiek pakļauti pastiprinātai stimulācijai un tāpēc ir spiesti noslēgties sevī, lai izvairītos no emocionālas pārslodzes (Milgram, 1977). Cilvēki lielās pilsētās mazāk palīdz cietušajiem kā cilvēki, kas dzīvo maz apdzīvotās vietās. Tas saistīts ar to, ka dzīve pilsētā iemāca cilvēku emocionāli noslēgties. Lai būtu veiksmīgs, indivīds nevar pievērst uzmanību visam, kas notiek apkārt - viņam ir jāsteidzas, darot savus ikdienas pienākumus. 2009. gadā Budapeštā un Maskavā veikts pētījums parādīja, ka, Budapeštā garāmgājēji bija nedaudz atsaucīgāki un palīdzēja cietušajam biežāk kā garāmgājēji līdzīgās situācijās Maskavā (Shcherbakova & Iadov, 2009), tomēr...